2012.gada 24.martā tiek plānota LŠZAA biedru kopsapulce un arī vakara turpinājums, kur kopīgi jaukā gaisotnē atcerēties pagājušā gadā padarīto, kā arī jauki palustēties dzīvās mūzikas pavadījumā.

Vieta: Siguldas pagasta kultūras nams

Datums: 24.marts

Dalības maksa: 10 Ls/cilvēka.

Pieteikties asociācijā: aija.luse@lszaa.lv vai pa tālr. 28388360.

(pasākuma norise atkarīga no cilvēku skaita)

Ielūdzam visus, kas vēlas piedalīties, neatkarīgi no piederības biedrībām.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par turpmāko atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanai lauksaimniecības produkcijas ražošanai”, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. To 19. janvārī  izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Informatīvais ziņojums paredz sagatavot Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas ražo lauksaimniecības produktus un arī iegādātās zemes platības turpmāk tiks izmantotas šim mērķim. Paredzēts, ka lauksaimniekiem būs iespēja saņemt ilgtermiņa aizdevumu ar pazeminātu fiksētu procentu gada likmi. Valsts atbalsta programmas resursi kredītlīnijas veidā paredzēti 30 miljonu latu apmērā.

Ar šo rakstu vēlējos pieskarties pašai lielākajai problēmai zirgaudzēšanas nozarē. Mākai piedāvāt savu preci tirgū un pārdot to – tā ir problēma, kas izrādījusies aktuāla lielam daudzumam zirgu audzēšanas saimniecībām. Pārprodukcija un realizācijas trūkums par saimniecībām pieņemamām cenām, bremzē audzēšanas attīstību un izputina saimniecības. Kas par lietu? Kur ir iemesls? (Margarita Lobova, Rus Trakehner)

Izglītība, kuras nav.

Izglītības trūkums – vispārēja nelaime, par cik trūkst ne tikai speciālu zirgu pārdošanas menedžeru, nav pat daudz profesionālu zirgaudzētāju un kvalificētu zirgu sagatavošanas speciālistu. Toties ir „pašdarbnieki”. Ja agrāk eksistēja bezmaksas bērnu-jauniešu sporta skolas, kur varēja iegūt zināšanas par zirgu un jāšanas sportu, mācīja rūpēties par zirgu, tad tagad ir maksas nomas, kur pārsvarā treneru lomu uzņēmušies tādi paši „pašdarbnieki”, tikai nedaudz vecāki. Un nekādas alternatīvas. No otras puses, padomju laikos nebija vajadzības pēc jātnieku palīgiem – jātnieki visu darīja paši – gan segloja, gan gatavoja zirgus. Tagad, kad jāšanas sportā tiek kopēta rietumu sistēma, ir noskaidrojies, ka mums katastrofāli trūkst tādu speciālistu (tieši speciālistu) kā jātnieku palīgi un jaunzirgu treneri. Mums valstiskā līmenī šī profesija nav aktuāla, tāpat kā viss pārējais, kas saistīts ar zirgiem. Par ko vispār runāt, ja netiek risināti arī daudz svarīgāki jautājumi. Atliek tikai cerēt, ka kāds atvērs privāto mācību iestādi, kur mācītu hipoloģiju, strādāt ar jaunzirgiem, vēlams pat ar ārzemju treneru piesaistīšanu. Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, kurus organizē ВНИИК (no krievu val.: viskrievijas zirgkopības zinātniski pētnieciskais institūts) ir piliens jūrā, vienīgais mēģinājums kaut ko uzlabot. Un tāpat ВНИИК tiek gremdēts visādos veidos. Agrāk bija vidējās profesionālās mācību iestādes pie daudzām zirgaudzētavām, šobrīd par tām pat maz kas atceras. Ja zirgaudzētavas tagad kļuvušas privātas, tad arī domāt par to personāla kvalifikācijas paaugstināšanu pirmkārt nepieciešams īpašniekiem pašiem. 

Lūdzam visus sertificēto vaislas ērzeļu īpašniekus pārbaudīt sertifikātu derīguma termiņu. Tiem, kuriem tuvojas to beigas, lūdzu atsūtīt uz asociāciju aizpildītu un parakstītu sertifikāta pagarināšanas iesniegumu.

Vaislas ērzeli pārsertificē, beidzoties iepriekš izdotā sertifikāta termiņam. Sertifikātu pagarina, pamatojoties uz pēcnācēju kvalitātes vērtējumu:

-   sporta tipa ērzelim par vismaz 10 novērtētiem pēcnācējiem jaunzirga vecumā.

-   braucamā tipa ērzelim par novērtētiem visiem iegūtajiem pēcnācējiem jaunzirga vecumā.

Ērzeļa pēcnācēju vidējam vērtējumam ir jābūt lielākam vai vienādam ar populācijas vidējo.

Papildus vēlams iesniegt informāciju par rentgena izmeklējumu rezultātiem arī tiem ērzeļiem, kas sertificēti līdz 2010.gadam. Tiks publicēts visu  ērzeļu saraksts, īpaši izceļot tos, kuriem ir rentgena izmeklējumi un tajos netiek novērotas novirzes no normas.

Iesniegums

Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis vērsa ministres uzmanību, ka Latvijā  trūkst vidējās izglītības līmeņa zirgkopju. Tā ir problēma, tālab saskaņā ar zirgaudzētāju viedokli, būtu jāatjauno vidējā profesionālā izglītība šajā jomā. Zirgaudzētāji norādīja, ka zirgkopība ir viena no lauksaimniecības nozarēm, kas piesaista jauniešus laukiem.

Foto: LETA

Gan zemkopības ministre, gan zirgkopības pārstāvji bija vienisprātis par nepieciešamību attīstīt kooperāciju šajā nozarē, tādējādi radot iespēju papildfinansējuma piesaistei no pieejamajiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidiem. „Kooperācija ir arī zirgkopības nākotne. Mēs vienojāmies, ka visām organizācijām ir jāstrādā, lai uzlabotu Latvijas šķirnes zirgu kvalitāti, ciltsdarbu, lai tie, kas vēlas nodarboties ar zirgu audzēšanu vai jātnieku sportu, iegādātos Latvijā izaudzētos zirgus,” sacīja Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministre aicināja zirgkopības nevalstiskās organizācijas aktīvi līdzdarboties jaunās Lauku attīstības programmas izstrādāšanā, kuras ietvaros arī Latvijas zirgaudzētāji varētu saņemt finansējumu no atbalsta pasākumiem. Šobrīd Latvijā ir ap 11 600 zirgiem, kas izvietoti 5860 zirgu novietnēs.
________________________________

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070; mob.: 26534104
Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

zm.gov.lv

Pēkšņi ļoti smagi saslimis ilggadējais veterinārsts, zirgu vērtētājs, bijušais LŠZAA valdes loceklis Jānis Ligeris.

Šobrīd viņam nepieciešama steidzama finansiālā palīdzība ārstēšanai un rehabilitācijai.

Palīdzēsim Jānim Ligerim atgriezties dzīvē, ziedojot kontā LV73UNLA0091021102530 (Antra Stulberga).