Vēsture

Latvijā audzētās zirgu šķirnes vieno kopīga vēsture. Ar mainīgiem panākumiem Latvijas zirgu audzētāji gadu desmitiem strādāja pie triju zirgu tipu - smagā, Latvijas braucamā un vieglā braucamā jeb rikšotāja, izkopšanas.

Latgalē zirgkopība attīstījās mazliet savādāk nekā citos Latvijas novados, šeit visaugstāk vērtēja ātras gaitas zirgus, kuri bija daudzu paaudžu lolojums. Latgale vēsturiski izveidojās par Latgales rikšotāju dzimteni. Tas bija saistīts gan ar garajiem smilšu ceļiem, gan mazo tīrumu skaitu, jo zirgus mazāk izmantoja lauksaimniecībā un mežu darbos, bet vairāk kā pārvietošanās līdzekli. Noteicošu lomu spēlēja arī latgaliešu temperaments – vēlme sacensties ar kaimiņu, kam labāks un ātrāks zirgs, kā arī Latgales novada ciešās saites ar Krieviju, no kurienes jau 19. gs. tika ievesti rikšotāju izcelsmes vaislinieki. Rikšotāju sacīkstes starp zirgu īpašniekiem notika gan uz lauku ceļiem, gan ziemā uz ezeru ledus.

Latgales rikšotāji ir populācija, kuras veidošanā uz Varšavas pasta zirgu bāzes tika izmantoti Krievijas, Amerikas un Orlova rikšotāji.

1933. gadā Zirgaudzētāju ceturtajā kongresā konstatēts, ka „Latgalē audzējams vidēji liels siltasiņu tipa zirgs (pēc auguma un formas piemērots Latgales saimnieciskiem apstākļiem), vaislojot ar rikšotāju ērzeļiem un piegriežot vairāk vērības eksterjera izkopšanai, audzēšanai un zirgu turēšanas apstākļu uzlabošanai.” Tika nolemts, ka Latgalē ierīkojama valsts rikšotāju zirgu audzētava.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrība 1937. gadā Latgales rikšotājus atzina par pastāvīgu populāciju.

Līnijas un sasniegumi

Vispopulārākais vaislinieks Latgales rikšotāju vēsturē bija San Walker ARk 67, dzimis 1919. gadā, kas bija ievests no ASV. Par šī vaislinieka spējām stāsta leģendas, jo vēl 16 gadu vecumā tas noskrēja 1600 m ar rezultātu 2.20,18, bet 26 gadus vecs vēl joprojām tika izmantots vaislai. San Walker pēcnācēju 20 ātrāko kumeļu mātes bija nezināmas izcelsmes ķēves.

1939. gadā Latvijas valsts nopirka Pasaules rekordistu Amerikas rikšotāju Poplar Hill (2.01,8), kuram bija liela ietekme rikšotāju audzēšanā Latvijā. Poplar Hill mazdēls, Latvijā dzimušais Lielkarps, bija pirmais Latvijā izaudzētais zirgs, kas sasniedza 2.10,0 robežu 1969. gadā Tallinā.

1949. gadā Latgalē rikšotāji bija 91 – 98 % no visiem zirgiem Latgalē.

Pirmās oficiālās rikšošanas sacensības notika Rīgā 1886. gadā 5. janvārī. 1891. gadā Rīgā atklāja hipodromu. Augot sacensību popularitātei, rikšotājus sāka audzēt ne tikai Latgalē, bet arī Rīgā, Jelgavā un citur.

Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām sacīkstes notika vietējos skrejceļos, taču 90. gadu sākumā apsīka pavisam.

Kāpēc gandrīz izmira?

70. un 80. gados rikšotāju skaits samazinājās, bet un uzlabojās to kvalitāte. Neskatoties uz Latgales rikšotāju panākumiem, valdība 80 gados uzskatīja, ka Latvijā pietiek ar vienu zirgu šķirni un Latgales rikšotāji kā šķirne ir praktiski iznīcināta, gan pārtraucot šo zirgu audzēšanu, gan arī krustojot palikušos zirgus ar Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem.

Sava nozīme rikšotāju izzušanai Latvijā ir arī Rīgas hipodroma likvidēšanai 1965. gadā. No 1992. - 2005.g. oficiālas zirgu rikšošanas sacensības netika rīkotas. Šajā laika posmā notika rikšotāju pārdošana, bieži vien rikšotāju šķirņu vaisliniekus kastrēja un pārdeva kā jājamzirgus. Jaunie zirgu saimnieki nereti pazaudēja rikšotāju ciltsrakstus, un līdz ar to šobrīd ir daudz zirgu, kuri pēc vizuālā novērtējuma atbilst rikšotāju tipam, bet to izcelsme nav zināma.

Šodien

V/A LDC Dzīvnieku reģistrā reģistrēti 139 rikšotāji (dati uz 13.02.2009):

#         Krievijas rikšotājiem atbilstoši reģistrēti 91 zirgs;

#         Amerikas rikšotājiem atbilstoši reģistrēti 38 zirgi;

#         Orlova rikšotājiem atbilstoši reģistrēti 3;

#         Latgales rikšotājiem atbilstoši reģistrēti 7 zirgi.

Pamatojoties uz vēsturiski izveidotajām zirgu audzēšanas tradīcijām, būtu mērķtiecīgi tās saglabāt un attīstīt arī mūsdienās. Latgales rikšotāji turpmāk selekcionējami kā daudzfunkcionāli, rikšošanas un citām sacensībām piemēroti zirgi. Zirgam, kuru vēlamies redzēt ar iepriekšminētajām darbaspējām, jābūt ne vien ātram un izskatīgam, bet arī stipram, izturīgam, kā arī jāizceļas ar nosvērtu temperamentu un labdabīgumu.

Mūsdienu multikulturālajā vidē Latgales rikšotāju zirgu audzēšanas tradīciju atjaunošanai ir būtiska nozīme Latgales reģiona etniskās identitātes saglabāšanā.

Izcelsme

Mūsdienās pie zirgu grupas „Latgales rikšotājs” pieskaitāmi zirgi, kas dzimuši Latvijā un zirgu reģistrā apzīmēti kā Latgales rikšotājs (LR), Krievijas rikšotājs (KR), Orlova rikšotājs (OR), Amerikas rikšotāja (AR), Latvijas siltasiņu un rikšotāju šķirnes krustojums (ja rikšotāju asinība sastāda vismaz 50%) vai Latvijas vietējais (Lv) zirgs. Zirgus, kas Dzīvnieku reģistrā iekļauti ar apzīmējumu Lv (Latvijas vietējais), Latgales rikšotāju grupā ar speciālistu atzinumu atļauts iekļaut tikai tad, ja ir zināma zirga izcelšanās vismaz vienā paaudzē, ja ir pierādījumi (tiek ņemts vērā komisijas atzinums, kas balstīts uz zirga vizuālu apskati), ka zirgs cēlies no rikšotājiem, parāda kvalitatīvu rikšu gaitu vai sasniedz noteiktās minimālās prasības darba spēju pārbaudē.

Balstoties uz vēstures faktiem, „Latgales rikšotāju” zirgu grupas saglabāšanai un attīstībai ir pieļaujams izmantot ievestos Orlova, Krievijas, Amerikas siltasiņu rikšotāju šķirņu vaisliniekus. Šo šķirņu vaislinieku un Latgales rikšotāju zirgu grupā iekļauto vaislas ķēvju pēcnācēji, kas dzimuši Latvijā, pieskaitāmi Latgales rikšotāju zirgu grupai.

Eksterjers

Latgales rikšotājs ir neliela auguma zirgs ar sausu konstitūciju, mazu galvu, garu kaklu, smalku skeletu, labi izteiktām stiegrām un maziem blīviem nagiem. Pēc rakstura šie zirgi ir ar strauju temperamentu, sīksti un pieticīgi. Latgales rikšotāji pēc krāsas mēdz būt dūkani, bēri vai rudi, kā arī sirmi (dābolaini) – krāsā, kas Latvijas šķirnes zirgiem nav raksturīga.

Darbaspējas

Šobrīd izveidoti skrejceļi vairākās Latvijas vietās – Krāslavas rajona Dagdā - divi, Ludzas rajona Pušmucovā, Ogres rajona Jumpravā. Uz šiem skrejceļiem regulāri tiek rīkotas darba spēju pārbaudes.

Latgales rikšotāju grupas zirgiem darbaspējas pārbauda:

1. zirgu audzētāju organizācijas atzītos skrejceļos, fiksējot ātrumu, kādā veikta 1600 m distance divričos (atzīts tiek arī citu valstu hipodromos izpildīts ātruma normatīvs). Ātruma normatīvi un prasības atšķiras dažādās vecuma grupās.

Vai

2. rezultātu sacensībās ar draivinga elementiem, nosakot zirga temperamentu, labdabīgumu un vadāmību, kā arī rikšu gaitas kvalitāti.

Saimniecības

Šobrīd darbam ar Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas izstrādāto un Zemkopības ministrijas akceptēto „Zirgu grupas „Latgales rikšotājs” izkopšanas programmu 2007. - 2012. gadam” pietiekušās jau 14 pārraudzības saimniecības no Latgales, Vidzemes un Pierīgas reģioniem.

Speciālisti un braucēji

Zirgu grupas „Latgales rikšotājs” izkopšanas programmas 2007. - 2012. gadam ietvaros par ekspertiem strādā Irēna Baufale un Ligita Harčevska no Rēzeknes.

Braucējus koordinē Tatjana Martinsone – pašlaik vadošā Latvijas rikšotāju braucēja

Aktīvākie audzētāji, braucēji: Tatjana Šnura, Nikolajs Galilejevs, Sandra Soikāne, Mareks Brokāns, Inta Duncāne, Vilhelmīne Vegnere, Ruta Neiberga, Stašuļu ģimene, Sandra un Anatolijs Viškuri , Anita Beitāne, Jānis Kazinīks, Inese Ruskule un citi. Atbalstītāji: Ramona Godmane, Vinets Veldre, Jurijs Jakovļevs.