Par dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem sauc kopējo šķirnes genofondu, kas ietver gan plaši izplatītas un izmantotas šķirnes, gan arī ģenētiskās rezerves, kuras veidojas no neizmantotām vai maz izmantotām šķirnēm un dzīvnieku grupām. 1994. gada jūnijā ANO konferencē Riodeženeiro rīkotajā konferencē par vides un attīstības jautājumiem (UNCED), piedaloties 148 valstīm un 120 valstu valdības pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par katras valsts augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšanu to teritorijā. Lai saglabātu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību, visā pasaulē tiek realizēta apdraudēto dzīvnieku šķirņu un grupu apzināšana un saglabāšanas programmu realizācija. Zirgi, tāpat kā citas mājdzīvnieku sugas, ir globālās biodiversitātes sastāvdaļa, kuros šobrīd novērojami nopietna ģenētiskās variācijas erozija.

Par ģenētiskiem resursiem Latvijas zirgu šķirnē uzskata braucamā tipa zirgus, kuri atbilst šķirnes braucamā zirgu tipa prasībām un ir pieteikti ciltsdarbam saskaņā ar ciltsdarba programmas prasībām.

Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem raksturīgās īpašības - nosvērtība, labdabība, uzticēšanās cilvēkam, izceļ šo šķirni uz pārējo šķirņu fona. Šīs īpašības ir būtiskas, izmantojot zirgus darbā, tūrismā, reitterapijā un bērnu apmācīšanā. Jau 1932. gadā Latvijas zirgaudzētāju IV kongresā tika noformulēts, kādam ir jābūt Latvijas zirgam –

Lai nemazinātu genofonda zirgu vērtību, ir svarīgi saglabāt iepriekš minētās zirgu īpašības, kas veidojās no vietējās izcelsmes zirgiem.

Iepriekšējās, ģenētisko resursu ciltsdarba programmas darbības laikā, atjaunojās darbs pie Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas un izkopšanas.